|
Jun. 25th, 2009|10:39 am |
Oi, kā nosvinējāmies!
Svinēšana Aizkraukles pusē sākās ar čūsku kaujām. Tajā šķūnītī, kur veči bija ievākušies pārģērbties, pēkšņi atskanēja Nilīša auri. Vīrs arī nezkāpēc sauc mani. Kas nu?!
Aizeju, skatos - šķūnī uz grīdas "viņa" bezmaz klasiskā kobras pozā.
Tas nabags ielīdis zem grīdas pagulēt, bet tad Nils sāka pa to ļodzīgo dēļu grīdu lēkāt. Piespieda droši vien. Un tad nu odze nikni lamādamās "ššš" "pššš" līda lauka kamēr dzīva.
Labi, ka tas mans bērns ir trenēts visādus lopus pamanīt. Laicīgi paleca malā.
Nu vot. Ņēmu es lielo RIMI maisu un ar siena grābiķi to netārpu ieķeksēju maisā. Aiznesu kādu gabalu pa ceļu prom. Cerams, ka apukaļ nenāks.
Nus - kas te ko teica, ka man dēļ stārķiem čūsku nebūšot? :D |
|