|
Jan. 20th, 2009|09:26 am |
Viss ir sūdīgi.
Jā, jā - es zināju, ka tā būs. Es zināju.
Nav jau nekāds pārsteigums un nav jau pirmā reize.
Vēders spiež, kunģī dedzina, rādās murgi, vīrs mani nemīl, bet tikai to mazo parazītu, naudas nav, darba daudz, tehnika manu emōciju iespaidā plīst un lūzt.
Risinājuma nav, un kļūst tikai smagāk. Vēl ilgi.
Jūnijā drošvien mēs ar parazītiņu sadraudzēsimies, bet pašlaik...
Vārdsakot, stulbie vīrieši un viņu vēlme izplatīt savus gēnus... |
|