|
Dec. 16th, 2008|09:25 am |
Nu vo - vakar ar knaru bijām pie zbārsta.
Sīkam bija tādi iespaidi, nu TĀDI. Visu vakaru bija par ko runāt.
Protams, pirmajā reizē neko daudz tur nedarīja - saskaitīja zobus, parādīja aparātus, parunājas. Borēs janvārī tikai.
Sīks visu laiku bija uz histērijas robežas - ne to smieties, ne to raudāt gribēja. Tantes un štrumenti viņam patika, krēslā apsēdās labprāt, bet vienalga tas process likās aizdomīgs. Un tad vēl zobārste pavizināja šamo ar krēslu aigšā lejā - un tā bija kļūda :D Viņš kaukdams, brēkdams metās laukā no jebkā rūcoša - jo sevišķi no tām lielveikalu mašinītēm. Nav problēmu bērnu no veikala uz mājām dabūt. Mašīnītē grib pasēdēt, bet kad man apnīk, es solu iemest naudiņu, un šis žvikt un ārā :D
Bet pie zobārsta brēkt gluži nebrēca, bet tas krēsls viņu makten satrauca.
Un tad zobārste rokas bērnam pa muti un slavē, cik viņam skaisti zobi. Aiaiai!
Es domāju, ka tas vairāk sīkam par prieku, bet šī pilnā nopietnībā saka, ka bērnu ar tik smukiem zobiem reti gadoties redzēt. Un es vēl satraucos par vienu caurumu priekšzobos. Štrunc tas esot. Pārsvarā nākot sīkuļi ar brūniem un izpuvušiem piena zobiem.
Nu vo - un es, žurnālus salasījusies, biju pārliecināta, ka tagad taču visas mātes tīra bērnam zobus tikko zobi parādās, un tā arī darīju. Izrādās, tāpēc tik daudz to rakstu, ka ņi figa netīra un iedod vēl uz nakti konču vai pudeli.
Nu manējais jau arī ēd končas nejēgā (tāpatās kā vecāki), bet uz nakti gan - aiz auss uz virtuvi zobus pucēt. |
|