|
Nov. 27th, 2008|12:33 pm |
Vakar man vietējais pasta kantoris atnesa kumpensāciju - Santu. Nu jauki.
Aizlasījos līdz vietai, kur kāds iesaksojis par sieviešu kaitinošajām īpašībām. Jā, jā - atkal atradu kur piekasīties. Un jau pirmajā rindkopā aiz virsraksta (tiesa gan, visam pārējam nevarēju piekasīties, balta patiesība, mēs esam kaitinošas :) )
Rindkopa: "Vai zināt, ko padomātu no citas galaktikas ieceļojis starpplanētu viesis, pirmoreiz ieraugot Zemes sievieti? Lieliski, - viņš teiktu, - tā taču ir fantastiska dzemdējamā mašīna! Kādas nevainojamas līnijas, kāds žilbinošs balansa risinājums!"
Līnijas - ō jā! Bet kur, bitīt matos, ir tas balanss!!?? Sacepos par to teikumu tik ļoti, jo tikko biju ar grūtībām izlīdusi no vannas. Smaguma centram strauji mainoties, esmu pilnībā zaudējusi spēju balansēt un noturēt līdsvaru. Likās, ka no vannas tikšu laukā tikai ar galvu pa priekšu. Viss tik slidens un nestabils...
Balanss...
Nu jā - ar Nilīti nebija labāk. Virtuvē, kur visi stūri pazīstami, liecoties pēc nokritušas karotītes, obligāti bija jānodauza galva pret kādu stūri. Kādreiz es smējos par dakteru nikniem brīdinājumiem nekad neatstāt grūtnieci vienu uz vingrojamās, bumbas, bet nu es saprotu. Tagad uzkāpt uz ķeblīša ir neiespējamā misija. Ķeblīc nezkāpēc līgojas. Tāpēc arī mašīnas stūrēšanu esmu atmetusi pilnībā. Ja jau es savus gabarītus nejūtu, kur ta nu vēl džipa...
Vo tā lūk ar to balansu.
Drošvien tas tāds dabas ierīkots aizsargmehānisms, lai tā dullā grūtniece nelien, kur nevajag, un vairāk uzmanās :D |
|