|
Nov. 25th, 2008|10:49 am |
Ar pastu kaut kā stulbi sanāca...
Zvanīju pāris reizes uz vietējo kantori - šie man stāsta, ka lilic vēl neesot. Es saku, ka kioskos bija jau septembra beigās. Atbilde - gaidiet. Gaidīju, gaidīju. Piezvanīju uz lielo pastu un jautāju, vai tas var būt, ka tik ilgi nenāk. Nujā, gaidiet.
Gaidīju līdz novembra beigām un tad uz'drukāju sūdzību lielajam pastam, ka davai žurnālu vai kompensāciju!
Pastniece šodien atnāk un stāsta, ka uz visu mūsu miestu ir trīs liliti un viņa nevarēja sajaukt un tak atceras, ka iemeta. Ko nu? Naudu? Vīrs, kā bijušais pastnieks, teicis, ka ko nu par naudu, lai labāk meklē kādu citu bābiešu žurnālu vietā. OK, būšot Santa.
Tā ka vot šitā...
Tā jau ir - maz ticams, ka no trijiem var vienu pazaudēt.
Nu var jau būt, ka kaimiņienes sīkās pacentās - tā jau fiksas uz svešām mantām.
Un sūdīgākais, ka to veco lilit numuru jau vairs nekur nopirkt ar nevar.
Vārdsakot, huj es ko vēl abonēšu!
Un tev nav tas lilic, kur uz vāka rakstīts "Novembris"? Iedosi palasīt?
Starp cit, kur kioski liek vecos žurnālus? Tak āra jau nemet? |
|