| Lauku labumi... |
Nov. 11th, 2008|10:19 am |
Aizvakar Miķels ievēlās pa logu ar aizdomīgi apmierinātu un draudzīgu ņurrr un fiksi ietipināja virtuvē.
Es domāju, ka viņš grib tikt verandā un gāju atvērt kungam durvis. Un uzkāpu kaut kam mīkstam...
Domāju, ka Miķim, bet ko ta nebļaun?
Ieslēdzu gaismu - bet tur! Medījums!
Miķelis skatās uz mani un gaida vai nu uzslavas, vai nu kad es ķeršos pie ēšanas vai vismaz spēlēšanās.
Es neko. Tad nu šis pats ņēmās ripināt pusdzīvo peli tjipa demonstrēdams, kā ir pareizi.
Ak, dieniņ! Es šitos skatus neturu, kad pusdzīvus lopus ripina!
Uzkāpu pelei uz galvas, lai beikc, un izliku abus ārā. Laikam jau apēda, jo līķi neredz un saost arī pagaidām nevar. |
|