|
Jun. 30th, 2008|11:12 am |
Vēlreiz par ideju materializēšanos.
Izgāšnedēļ vīrs kādam no radiem stāstīja, kā sīks būdams apsvilinājis rokas. Noķēpājies ar gumijas līmi piegāja par tuvu gāzes plītij un aizdegās. Kopš tā laika viņam rokas rētainas.
Es jau 100-to reizi to stāstu klausoties kaut kā šoreiz pilnīgi sajutu, kā sāp.
Un ko domājies - nākamajā dienā dedzināju krāsni drazas un tiku pie 3. pakāpes apdeguma. Uzpilēja uz rokām degoša plastmasa. Tagad man labās rokas deguna urbināmais pirksts 25% ir bez ādas, bet uz kreisās rokas īkšķa ir sirsniņveida tulzna.
Maķarārā! Sāp taču!
Turpmāk domāšu uzmanīgāk.
Nav kāds līdzeklis pret domāšanu izdomāts, a? |
|