| Traks var palikt! |
Aug. 16th, 2004|01:53 pm |
Nu labi svētdien aizvadījām māsu uz Īriju. Tas nu tā. Šamā ir pie vietas - tobiš pie sava veča.
Vakar māmiņa noriskēja atnākt pie mums ciemos. Neskatoties uz to, ka pirms tam mans vīrs draudēja viņu ij tuvumā mūsu migai nelaist, vakars bija tīri jauks. Kaut kā kašķi aizmirsās.
Bet šodiena pārspēj visas!
Zvana sīkā radiniece un sāk ar parasto jautājienu - kad brauksi ciemos.
Nu nezinu - kaut kad drīz...
Tad nu šī turpina. Kad braukšot, lai braucot tur, kur ome dzīvo, jo vecāki esot izšķīrušies. Tētis (mans brālēns) esot piedzēries un lauzis mammai roku, sitis laukā logus un beigās roku salauzis pats.
Mammu tagad sazvanīt nevarot, ome esot bodē.
Tagad sīkā dzīvo pie omes un gaida mani ciemos.
Nu bļin! Kas notiek!?
Kaut gan, tā jau iet, ja precās bērna dēļ. Vecais stāsts. |
|