|
Feb. 18th, 2008|11:41 am |
Es jau nesaku, ka bailīgi. Vienkārši stresaini.
Jo sevišķi tāpēc, ka es pati esmu no tādiem drusku nenormālajiem.
Man šķiet, ka dēļ šitā stresiņa es arī bieži sev piegriežu skābekli.
Piemēram, topošo bērnu dzimumu es pasaku 100% pareizi, jo tas ir jauki, forši un visādi citādi pozitīvi.
Tikko ir runa par kaut ko nelabāku, tā es sāku psihot, rokas trīc i vsjo - sakari atvienojas.
Bet par to līķu nerādīšanu es arī tā nobrīnījos. |
|