|
Feb. 14th, 2008|12:13 pm |
Turaidas Roze
Tas notika sen, sen pirms trīssimts gdiem,
Kad plosījās vēl poļu- zviedru karš,
Kur tagad tikai drupas Gaujas malā,
Tur toreiz stāvēj` stalta Turaid`s pils.
Tur pilī dzīvoj` meitene tik daiļa-
No pārnovadiem precinieki brauc`.
Lai gan tā nokristīta vārdā Maija,
Par Turaid`s Rozi visi viņu sauc`.
Turaid`s Roze, Turaid`s Roze
Bij` visskistākā visā Vidzemē. 2X
Ap Miķeļiem tai nolīgtas bij` kāzas
Ar dārznieku, kas pilī strādāja.
Tie vakaros gar Gaujas malu gāja
Un sapņoja par laimi, kas tos gaid`.
Bet Maiju iekārojis bija virsnieks-
Kāds poļu karaspēka dezertiers.
Viņš sekoja tai atklāti un slepus
Un zvērēja, ka tā tam piederēs:
-Tik paņe Maija, tik paņe Maija,
Tu būsi moja, moja, moja, moja.
Ti paņe Maija, tik paņe Maija!-
Viņš dziedāja krogā sēdēdams.
Tad kādā vakarā ar viltus ziņu,
Ka mīļākais to Latvju alā gaid`,
Pilns iekāres un ļaunprātīgu dziņu,
Viņš Maiju savās rokās sagrāba.
-Man burvju lakats kaklā!-Maija lūdzās-
No ievainojumiem tas pasargās!-
Lai pārlicinātos par burvju spēku,
Ar zobenu tai virsnieks kaklā cērt ...
Turaid`s Roze, Turaid`s Roze,
Bija skaistākā visā Vidzemē.
Turaid`s Roze, Turaid`s Roze,
Bija skaistākā visā Vidzemē.
Jau otrā rītā slepkava tiek meklēts,
Kur meža biezoknī tas paslēpies.
Lai paglābtos no sagaidāmā soda,
Tas savā zobensiksnā pakāries.
Bet Maiju guldīja zem kuplas liepas,
Kas daudzžuburiem plaši sedz.
Ka mīla stiprāka reiz bij` par nāvi,
To katrs garāmgājējs tagad redz.
Turaid`s Roze ...
|
|