| Alkaši |
Jul. 21st, 2004|10:40 am |
Zin, ir tā jocīgi. Tie ļautiņi, ko es vienmēr esmu pazinusi kā alkašus, tie man liekas OK. Nu tādi jocīgie ar saviem trūkumiem. Tjipa mana vīra vecāki, mans paps, vesela varza kaimiņu un paziņu.
Bet savai krustmāmiņai es kaut kā nevaru piedot. Nu kā var cilvēks šitā nolaisties?!
Mūžīgi ķēmā, runā glupības arī skaidrā, māja kā miskaste, 20 kaķi mētājas pa stūriem, vāķi kaut kādu absolūtu deģenerātu tēvīņu.
Varbūt tāpēc, ka tas ir tik tuvs cilvēks un man ir bail, ka kādreiz kļūšu viņai līdzīga? |
|