| griezzZZZzzīšzu vēĒēnazZSZzz |
Jun. 27th, 2007|10:19 am |
Pilnīgi globāli totāls dzīves apnikums.
Noskaņas variē starp pohuj un nahuj.
Apsveru šīs nožēlojamās eksistences turpināšanas pozitīvās un negatīvās puses.
Tādad, mīnusi:
1) regulāri jābrauc uz darbu (zb),
2) jāstrādā,
3) es NEKAD pietiekami neizguļos,
4) esmu veca, resna, neglīta, tizla (utt., vajadzīgo pasvītrot),
5) nav nekā jauna šai pasaulē un viss vecais ir apnicis kā mirta nāve,
6) nav ko vilkt mugurā,
7) neviens mani memīĪĪLzz.
Plusi:
1) nākamnedēļ atvaļinājums,
2) ja es saņemos, es varu arī kaut ko padarīt, un man tas tīri labi patīk,
3) no rīta man galva ļoti labi strādā,
4) esmu tīri glīša un nāvīgi gudra,
5) manam dampim šon būs jaunas riepas un jauni lietie diski,
6) es vēl neesmu nevienu reizi vilkusi jauno kleiti ar rozītēm,
7) sīks un vīrs mani vēl piecieš, neskatoties uz manu īgno mūli.
____________________________________________________
Secinājums: PMS.
Vispār, man vajag vienkārši ar kādu satikties un parunāties, bet es esmu nolīdusi stūrī un uz visiem rūcu.
Esmu nedaudz pārtērējusi budžetu, arī tas mani besī.
Darbā termiņi gāžas virsū, bet nekas uz priekšu neiet dēļ šitā sūnainā noskaņojuma.
Jāmēģina sakratīties un saņemties un...
Ek, iedzert arī nevar - šon pie stūres. |
|