|
Jul. 18th, 2004|12:28 pm |
Nu tad tā. Oma ir pie vietas - pie māsas un savas mātes. Tas nu tā kā būtu nokārtots. Viss pat norisinājās diezgan gludi un zolīdi, pretēji maniem paredzējumiem.
Vienīgi īsti bēdāties nespeju, jo gribot negribot bija pie sevis jāsmaida, jo smalkās izejamās bikses, ko vēl pagājušajā nedēļā vilku un vēl ilgi plānoju valkāt, bija bik par šauru. Un žēlīgās pijoles čīgāšanas laikā maizais spirinājās. Būs mūziķis laikam, jo nevarēja paciest šitik šķību īdēšanu.
Nu ko - viss ir tā, kā jābūt - vieni nāk, otri iet.
Vienīgi prātā iekrita runātājas vārdi (mēģināšu atcerēties): "tu jau smaržoji pēc zemes un zāles. Zeme nepieņem to, ko nepazīst..."
Tā ka pa laikam apostiet sevi, ja nu kas... |
|