|
Apr. 3rd, 2007|10:28 am |
Un šite jautājumi manā galvā izraisa tādu kā "aaawwwww" reakciju (nu kā amīšu filmās). How svīt!
Cilvēkam tātad nav vienalga.
http://klab.lv/users/psihs/398382.html
Vispār, nākas secināt - kad mēs augām, tad tā nebija. Kārtējo reizi nākas secināt, ka "mūzdienu jaunatne" ir kudī emocionālāka. "Emo" fenomens man laikam pat patīk.
Manu jaunībsdienu kokainie puiši, kuriem nedrīkstēja būt emocijas (nu kā jau īstiem vīriem)... Kāda tur mīlestība vēl!
Un mans brālēns - arī "īsts vīrs". :D
Akmandieniņ! Es savulaik gandrīz apraudājos, redzot kā viņš izauga. Tas vēsais džeks pēkšņi tur rokās savu meitu un "uķi puķi" - kā jau visi laimīgie tēvi. Pēkšņi izrādījās, ka viņš arī kaut ko jūt :D
Nu, tas tā - oftopiks. Dažu vārdu izraisītas asociācijas... |
|