| Ura, tovarišči! |
Jul. 15th, 2004|11:39 am |
Esmu atpakaļ dzīva. Un bez starpgadījumiem. Lielais zaļais draugs (Nissanc) ir apmierināti sušķīgā paskatā, bet traumēts nav. Es arī tīri apmierināta, tikai piekususi pēc velna.
Bijām kopā ar vienu dāņu vīreli dabu baudīt un vardes ķert. Sīksts vīrelis. Gadus apm. 65 vecs, bet iet kā pulkstenis. Es knapi tusu līdz pa Līgatnes dabas takām. Un tad vēl izstaigājām turp un atpakaļ visu tūristu maršrutu gar Amatu. No Zvārtes ieža līdz tiltam. Ek, smuki bija. Tikai kājas gan šodien sāp un no gultas nevarēju izlīst.
Tomēr, lai vai kāds tas cilvēks ir, divas ar pusi dienas kopā ar vienu un to pašu personu makten nogurdina. Turklāt, kā īsts dānis, viņš bezdē, kad ienāk prātā. Tai skaitā tā jau karstā mašīnā. Nu bļin! Tā jau var apvemties uz līdzenas vietas! |
|