|
Jul. 12th, 2004|09:17 am |
Nekam nav gala, nekam nav sākuma.
Varbūt, ka ir bet tā pāreja no viena uz otru ir tik izsmērēta, ka es to neredzu.
Ja skatās no attāluma - nu it kā ir. Pieej tuvāk, un robeža izsmērējas.
Kustība pa spirāli. Uz augšu vai leju, vai sāniem - tas atkarīgs no redzes leņķa.
Ek, viss ir tik relatīvs!
Nav absolūtas patiesības, nav vspārcilvēcisko vērtību. Nu nav!
Ir mūsu sajūtas. Liekas, ka šitā ir labi, jo tad es un varbūt vēl kāds jūtas labi.
Un tā nemaz nav slikti.
Vienīgi drusku sarežģītāk.
Sarežģītāk nekā tad, kad galvā ir rīcības shēma - tas ir labi, tas slikti, tas taisni, tas šķibi, jo tā kāds teica.
Bet sarežģītāk man vienmēr licies interesantāk.
Ak, es muļķe! |
|