|
Jul. 12th, 2004|08:57 am |
Ek, atkal mani pareģojumi piepildās! Kā man tas reizēm nepatīk!
Tajā brīdī, kad uzzināju, ka man būs mazais un kad aptvēru, ka viņš piedzims laikā, kad dzimusi mana Oma, sabijos, jo sapratu, ka noteikti notiks paaudžu nomaiņa. Cerēju, ka kļūdīšos, bet nekā. Tā arī beidzot notika. Manā ģimenē ir dzīvas Adamsu tradīcijas - ja kāds ģimenē dzimst, kādam arī jāmirst. Vakar Oma nomira gan.
Ek, nu tā jau ir 93 gadi nav joka lieta, laiks jau it kā bija, bet vienalga tā drusku skumīgi. Pateicoties šitam pareģojumam jūtos drusku vainīga. Ek, paredzēt lietas, tā ir nelaba īpašība. Labi, ka man šitās apskaidrības lēkmes ir samērā retas.
G, tu redzi, nu ir ziepes ar To lietu... |
|