|
Jan. 29th, 2007|09:12 am |
Labrīt, tauta!
Vispirms apsveicu tos, kas izdzīvojuši! Man pie loga bija -22,5 !!!
Un tad par kvīkenda piedzīvojumiem...
Negribas jau sliktu par cilvēku domāt, bet nu... Neviens cits taču manā mašīnā bez pieskatīšanas nav palicis, vai ne?
Tad nu lūk - sabotāža (ja tāda bija) neizdevās.
Bija tā - svētdien atkal ar M burtu pie loga braucām manu vīru apmācīt braukt. Tā stresaināk bija - slīd un vispār, bet nikas - visi dzīvi.
Atbraucām atpakaļ, mēs ar sīku izstabā, bet dārgais paliek garāža. Atnāk atpakaļ nikns kā pūķis. Nu es tā pabrīnījos, bet vai mazums. Mums tā gadās.
Vēlāk kaut kā sanāca saruna - šis kaut ko sāka pukstēt par manu morāluo stāju, un vispār - kas tas tev par bardaku mašīnā?!
Es, ņemot vērā to, ka viss sākās ar morāli, ieķiķinu - a kas! Prezervatīvi birst ārā vai?!
Un ko domājies - trāpiju!
Tiešām!
Un tagad lūdzu idejas - no kurienes manā mašīnā prezis! Un ne jau iepakojumā!
Nē - es nedrāžos mašīnā, jo tur ir auksti!
_____________________
Un nē - greizsirdības scēnas atkal nebija! Lai arī kā dažiem gribētos.
Mēs mākam sarunāties.
Secinājumi :
1) sasodītā vrc kārtības mīlestība mani davedīs līdz sirmiem matiem;
2) man ir ideāls vīrs un es vienmēr to esmu teikusi :D ;
3) laikam nesatikties ar cilvēkiem un neuzticēties nevienam bija pareiza doma, tikai tas piemirsies. Nu ko - paldies, ka atgādināji! |
|