|
Nov. 24th, 2006|10:42 am |
Kā es pie Rozes savu ikdienu aprakstīju :D
Iepatikās, tāpē jāieliek šite ar!
Septiņos no rīta gaidīt vilcienu un pakoķetēt ar aizpampušiem puišiem, kas tevi vēl nepazīst (un, pēc visa spriežot, nezin tavu vecumu). Tad sēdēt vilcienā un boksterēt "Microsoft Windows Server 2003. Spravočņik professionala." Un ik pa laikam pamest šķelmīgu aci pavērot blakussēdētāja izbrīnīto feisu. Tad, pēdu jaukšanai izvilkt no somas "Lilit".
Dienu kānebūt nobumbulēt. Pirms mājās iešanas ieķert grapu vai metxu vai kasnutur šoreiz ir. Tad nolemtā autoosta. Un tad tipināt mājās pa dubļaino taciņu un dziedāt "uz galda vāazēee stāv hrizantēeemas..."
Zin, tie nolemtie ļautiņi nu ir kaut kur ārpus. Kaut kur ne manā dzīvē. Un mani viņu problēmas neattiecas.
Jā, jā - labi labi - psihologi atkal šite uzliktu kaut kādu diagnozi - tjipa sevi pretnostatasabiedrībai - ak, dies!
Bet psihologu problēmas arī uz mani vairs neattiecas!
Prozit, Rozīt! |
|