| atzīšanās |
Nov. 8th, 2006|01:22 pm |
Meitenes vairs nav...
Sākumā es uz viņu tikai skatījos. Šī priekšspēle ilga kādu nedēļu.
Tad es sadūšojos un pieskāros viņas lielajai matu lentei. Es nodomāju, ka tas jau nekas traks - tā tikai bante. Es tikai tā drusku. Tad es ielaidu bantē zobus - sākumā tā bailīgi, bet tad...
Tad es kā plēsoņa, kas sajutusi asins garšu, metos meitenei virsū.
Pazuda lielā bante, pazuda kurpīte...
Es iekodos viņas kājā un kodu no visa spēka.
Tad es ķēros pie naža un dūru.
Es dūru vairākas reizes. Es viņu sadalīju sīkos gabaliņos...
Gabaliņus es kādu brīdi glabāju sava rakstāmgalda atvilknē.
Tad es sāku šos gabaliņus ēst. Es tos piedāvāju arī kolēģiem...
Meitenes vairs nav.
Palikusi tikai salda pēcgarša un patīkamas atmiņas.
Tā bija perversa bauda, bet, ja man būs tāda iespēja, es tā darīšu vēl. |
|