| Paldies, Imant! |
Oct. 3rd, 2006|02:22 pm |
Tas ir tas, ko es tik smuki nevarētu pateikt:
Un tā kā jums nekas nav atņemts, tad jūs arī nezināt, kā raud ežu bērni, kad jūs ezi aiznesat cepurē savam priekam. Un, tā kā jums nekad nav bijis māju, tad jūs arī nezināt, kā sāp tam kokam, ko nocērt durvju priekšā.
Jūs esat atrautas lapas - no kura koka? Vai jūs pazīstat pīlādžu cīņu ar mošķiem? Vai jūs esat no tā ozola, kas vēl sniegā lapas nenomet? Jūs esat lapas vispār - visu koku un neviena koka.
Ozola lapas guļ uz zemes, uz savām zīlēm, lazdu lapas guļ uz saviem riekstiem - kādu koku lapas jūs esat?
Jums vienalga, kur bērnus perēt, jūs esat vārnas ķīvīšu zemē! Jūs esat zvirbuļi strazdu būrī! Jūs esat peles kaiju ligzdās!
Sveša zeme var prieku dot. Sveša zeme var maizi dot. Bērniem bikses un kreklu, un cepuri dot. Uzvarēšanu dot. Uzvaras ilūziju dot.
Neviena cita zeme nevar radītāja mieru dot. Mieru dod tikai tēvu zeme.
Kad jūs mirsiet, caurvējš kauks jūsu zārkā! |
|