| |
[Oct. 10th, 2016|12:00 pm] |
Interesants sapnis bija šonakt. Es runāju ar kādu par to, ka man visu laiku licies, ka viņš mani nemīl, bet izrādījās tomēr, ka visu mūžu mīlējis, bet nav teicis. Apraudājāmies, apkampāmies, un tad es pamodos.
Tāds jancīgs sapnis - it kā es pati sev kaut ko beidzot būtu piedevusi un ar sevi mieru salīgusi.
Nē nu tā jau ir - man visu mūžu ir licies, ka es kaut kāda ne tāda. Visi cilvēki kā cilvēki, bet es viena tāda - par prastu visam. |
|
|