| |
[Aug. 18th, 2014|08:10 am] |
Ir tāda īpatnēja parādība. Tāda dīvaina skaudības vai līdzjūtības forma. Kad tu stāsti, cik tev slikti, ar tevi kopā vaidēs un stenēs un aprunās pāri darītāju - nu tur vīru, darba devēju vai ko citu. Bet ja tu sāksi stāstīt, cik forši iet, tad apvainosies. Līdz pienāks brīdis, kad vispār ar tevi nerunās.
Jocīgi, bet nu ok. Es jau varu iztikt. |
|
|