| |
[Nov. 28th, 2013|10:35 pm] |
Pa svētkiem noskatījos jauno "Lāčplēsi".
Nē, atklāti sakot, nenoskatījos. Izturēju pusi. Līdz Laimdota atvēra muti.
Vispār jau, ciešami, ja neskaita to Laimdotu un distrofisko Koknesi :D
Bet.
Atklāti sakot, tiem, kas šo darbu tik ļoti kritizē, būtu veselīgi noskatīties vienu citu klasisku izrādi, ko arī nesen pa TV rādīja...
Nu jā...
Dailes teātra izrāde, ko iestudējis mūsu slavenais klasiķis Smiļģis. Slaveni aktieri - Artmane, Liepiņu Haris... Nu kurš gan apšaubītu kvalitāti?!
Diemžēl, izrāde bija nofilmēta 20 gadus pa vēlu. Smiļģis to iestudēja 1959. gadā, bet filmēts ir tjipa 1980. varbūt? (Ahā, izpētīju. Filmēta izrāde tiešām 80-tajā gadā, kad Artmanei bija bezmaz 50 gadu).
Un tad nu tur nēsājas pa skatuvi penzonāru klubiņš. Vecēt sākusi līgaviņa Artmane ar stīvu muguru mēģina dancāt. Ar rūdītas skatuves lapsas sejasizteiksmi "uh, kā es jums te visiem nospēlēšu". Oi, un kad viņa, vārā būtne, daiļā jaunava krīt, tas ir atsevišķa stāsta vērts skats. Bļāviens "Turi mani, krītu, krītu! " atskan kā jau vecai tantei gāžoties, ar tādu nepatīkamu vecenes spalgumu balsī.
Haris ar sirmajām uzacīm un to parūku, kas nav mainījusies kopš viņa jaunības...
Zēns, kas nes nazi biegu kadros, lai notecinātu asinis, ir tukls sievišķis vecumā ap 30.
Un kā kronis visam - velna "zēns" vecumā ap 70. Nē, nu velni jau ilgi dzīvojot. Tāpēc priekš velna tas nav nekāds vecums.
Kā smalka ironija izskan kāzu viesu tenkas par jauno pāri, kas "ilgi jau cerējās". Nu, jā - tas nu gan ir acīmredzami, ka ilgi. Jaunaispāris tik ilgi cerējies, ka Leldes bizes pieputējušas gadsimtu pīšļiem.
Tā ka vot šitā, mīlīši. Izlaidušies esam. Neatceramies, kā agrāk bija :D |
|
|