| |
[Mar. 20th, 2013|12:28 pm] |
Vot iekūlos ziepēs. Aizvedu savu pundurknīpu pie endokrinologa.
Iedod velnam mazo pirkstiņu...
Tagad 2. aprīlī us BKUS dienas stacionāru taisīt augšanas hormona analīzes. Vēl viena diena būs pagalam gan.
Un tad vēl aprīļa beigās pie degundaktera, un tad vēl vajadzētu pie higiJēnista un puiku arī, un puikam laikam atkal apakšā būs zobi jārauj, jo atkal lien jaunie ārā, bet vecie negrasās atkāpties. Tikko bijām pie psihdaktera ar puiku. Un tam ķēmam viena acs atkal apsārtusi. Un es nemaz te neuzskaitīšu visas tās reizes, kad vienkārši puņķi un klepi un pie dr. "pēc zīmes" jāiet.
JĒziņ!
Nu cik var!
Nē nu ok - viss labi, visi dzīvi un puslīdz nekropli. It kā jau sīkumi. Es tikai stresoju par neko. |
|
|