| |
[Feb. 5th, 2013|10:37 am] |
Šomēnes 2 USG, 1 Dr vizīte, 1 mēnešbiļete, 1 pupturis, dusku RIMI, un 145 Ls jau neskaitās.
Un vēl man visu mēnesi vajadzēs ēst. Un zābaki cauri, bet veikalā stāv kā man radīti pa ls 25, kas ir pavisam laba cena siltiem zābakiem.
No vienas puses - jābeidz izvirst, jo nauda jāpietaupa. No otras - betē es tak pēc tam vispār neko nopirkt nevarēšu. Puzotru gadu uz Rīgu gandrīz nebraukšu. Un ko tad nākamziem darīšu bez smukiem zābakiem! Un, ņemot vērā to, ka nākamziem tos zābakus maz vajadzēs, tie nodrēs arī aiznākamziem.
No trešās puses - kādi tur vairs zābaki! Daudzbērnu mātei tikai fufaika un vāļenki pienākas.
Ai, piekāst! Ja vakarā vēl būs, tad nopirkšu. Ģimenes budžets tāpatās ir kā caurs maiss - maz ko tur vairs zaudēt.
Jo vairāk naudas nesu mājās, jo vairāk aiziet. Lai vienreiz tas vīrišķis piebremzē savus grandiozos plānus! Man arī kaut kas pienākas. Vismaz tagad! |
|
|
| |
[Feb. 5th, 2013|07:56 pm] |
|
Nu lābi jau lāābi! Ģimenes budžets ir glābts. Lai vai cik burveklīgi, tie zābaki spiež. Stilbus. Un tas nu nekur neģeld. Ek, grūsnība, papildus kilogrami un vakaros piepampušās kājas... |
|
|