| |
[May. 2nd, 2012|10:47 am] |
Vīmandienīn! Beigas, beigas klāt! Oi, brīvdienas, brīvdieniņas...
Nu, toties viss ir sasēts. Atliek kartfeļi.
Būt muskuļainai ir tīrā sodība. Aizvakar vienu muguras (zem lāpsitņas) muskuli kāaa savilka, tā atlaida tik pēc divām dienām. To atlaida, bet tagad visi kāju un dibina muskuļi sāp.
Turklāt, raujoties ar darbiem, man ēšana parasti nav prātā. Piektdien biju sasniegusi bezmaz to stadiju, ko kultūristes, kad zemādas tauku ir tik maz, ka muskuļi spīd cauri. Un no tā nāk visšausmīgākais secinājums - ķermeņa masu sevišķi zem 70 kg dabūt vairs nevaru. Nekādu riepu, ko nodzīt man sen vairs nav. Man pat pupu vairs nav. Un uz manu ta (167 cm) augumu 70 kg! Vobšem baisi! Droši vien extremālā režīmā badojoties 65 kg var dabūt, bet vai vajag... Nē, izskatās jau tīri ok. Tā ka varbūt pofig.
Bet tas ir jautri - konstatēt, ka ir musīši. Kruta! Manā ta vecumā, kad par radikulītu un podagru jāsāk domāt. |
|
|
| |
[May. 2nd, 2012|12:48 pm] |
A vot, ja par šitām
http://klab.lv/users/dienasgramata/3982281.html
tad man arī ir ko teikt.
Mums pagalmā varnas praktiski nenāk. Ar retiem izņēmumiem viņas aukstos ziemas rītos mēģina suņiem nospert ko ēdamu. Parasti viņas ij manīt nemana. Viena, divas dienā pārlido pāri vai garām.
Vakar sēju pupas un jau dzirdu - fōnā ziņo - krāa krāaa! Sanāk ka biezs! Te tūliņ būs.
Un iepriekšējos gados bija arī. Es savā naivumā visu atstāju, kā ir, un šamās man pupas izlasīja un sīpolus izplūkāja.
Pabeidzu strādāt, eju iekšā mazgāt traukus. Pēc pusstundas paskatos pa logu - mīlīt! Viss ceļš melns! Ap 30 vārnu un kovārņu bars cierē uz manu dārzu!
Šoreiz gan desants aplauzās, jo vīrs sakarināja virs dobēm visādus aizdomīgus priekšmetus - bantes un šņores. Izskatās pēc makten viltīgām lamatām, un šīs neliem.
Nēnubet vai nav maitas nu?!
Novērošana un apziņošana viņiem augstā līmenī. |
|
|