| |
[Mar. 5th, 2012|10:43 am] |
Vīrs vakar teica-
Tu nelūri tā uz tām puķēm! Novītīs tak.
Es jau neko - es tikai vēroju, vai tik par daudz nesalēju.
Jā, zinu jau zinu, ka esmu mantojusi ōmas azbesta ģīmi, a ko darīt. Nu nemāku es kā Dolly Parton zobus rādīt.
Un ventilatora gliemju tēma ir pilnīgi saķēzīta.
Bilžu dēļ vēl varētu nobalsot par r_h, bet nav otra, par ko balsot. Tad nu es vispār nē.
Un tā stulbā kaza Mača kaimiņienes bērnam nokoda ausi! Tam pašam, kam kāju sakoda.
Nē, ne tā, ka pavisam nost, bet auss galu. Skāde gan nav lielāka kā krotāliju liekot, bet vienalga.
Sterva!
Ieliku kopā ar ragaino un vrednijo Buci un Āzi, lai paaudzina. Pupa grasās pavairoties, to tad izolēju Mačas būrī.
Maču vēl pietesu ar slotu. Iemācījusies, kā es nesu sienu, tā šmaukt pa durvīm laukā pie kliju mucas - blaukt vāku nost un rij.
Ja man līdz šim bija kaut kāda cieņa pret to veco kundzi, tad pēc tādiem izgājieniem, lai vaino pati sevi! |
|
|
| |
[Mar. 5th, 2012|11:02 am] |
Ak, bet piektdien konstatēju kārtējo reizi, ka man ir ideāli bērni.
Braucām uz Rīgu pie zobārsta.
No rīta ar ekspresi. Visiem smuki vietas numurētas, brauc kā kungi, acis groza uz visām pusēm. Nepaspēja nogarlaikoties, jo ar vilcienu brauc labi ja reizi gadā. Viss tik interesanti - pat rokturi, uzlīmes un guļoši onkuļi.
Atbraucām Rīgā, nodarījām zobu lietas - abiem higiēna un puikam izrāva 4 apakšējos priekšzobus, jo jaunie aug, bet vecie nekrīt laukā, izrāva tādus kā lielam cilvēkām ar garām saknēm. I neko - neviens nespirinājās un nebļāva. Puika jūtas varonis. Un priecīgs, ka būs jauni zobi.
Tad gājām sadurties pret encefalītu, jo Bruņinieku ielā 20 cenas labas. Tur gan knīpa nobirdināja pāris aizvainojuma asaru, bet tad tante iedeva končas, un viss aizmirsās.
Tad puika, multenes par neparastajiem rīdziniekiem saskatījies, runā par zelta gaiļiem. Nu tad jāiet skatīt.
Gājām pa Tērbatas ielu. Iegājām Zvaigzes grāmatās, katrs vienu grāmatu izvēlējās. Tad paēdām "Fabrikā", atpūtāmies un gājām uz Vecrīgu.
Apskatījām Brīvības pieminekli, visus gaiļus, Rātslaukumu, iegājām vienā suvenīru šopā, kur Knopka dabūja vārdadienas dāvanu - matrjošku. Es jau sen viņai gribēju nopirkt, jo klasika tomēr un interesanta manta tādai knīpai. Tad nu šī pate ieraudzīja veikalā un sapriecājās. Knapi paspēju noķert, lai visu veikalu neiznes, jo šamā jau grābj visu vairumā - spēj tik maksāt.
Un tad tētim Džiugas sieru speciālajā veikalā paņēmām.
Tad atpakaļ caur Hesburgeru, jo citādi jau brauciens nav pilnvērtīgs :D
Atpakaļ braucot gan Knīpa vilcienā atplīsa.
Vo tā - ļoti priecīgs un interesants brauciens. |
|
|