| |
[Jan. 21st, 2012|06:14 pm] |
ĀAAA! Bļaģ!
Meklēju ko citu, bet netīšām atradu savus divus gadus vecos ierakstus par cīņām ar savu masu.
77 kg! AAGdies!
Tagad ir 68 i tad jau liekas, ka moš vēl kādus 5 varētu nokratīt.
Mātespasē vispār raxtīts, ka 2009. g. bija 93 kg! :D
Trakums!
Nē, bet es vispār aizdomājos par zīdaiņiem un temperatūrām.
Mēģināju atcerēties, līdz cik grādiem Maņka gulēja ārā ratos.
Neatradu.
Bet nu idejas par zīdaiņu hibernāciju ir ... emm... neparastas.
Pie -21 varbūt es noticētu, bet +21...
Jebkurā gadījumā, pirms tās hibernācijas būtu tāda aurācija, ka pat visstulbākā māte saprastu, ka nav lāgā :D
Un tad vēl.
Vecajos ierakstos atradu baigo savu citātu, ko jāpārlasa, kad īdeins nāk virsū:
"Visas rietumu un austrumu civilizācijas ar visiem konfūcjiem, pitagoriem un platoniem var iet tālu naskuj! Tikai tas, kam nav īsti skaidrs, kā savu dienu labāk nobumbulēt, var aizdomāties, kas īsti kustas - vējš vai karogs. Šeitan cilvēkam ir pilnīgi skaidrs, ka, ja tu sniega lāpstu nekustināsi, tad vienreiz arī džips pārstās kustēties.
Tātad atkal - ne vējš, ne karogs - es kustas un es ir pasaules centrs, alfa un omega, un man no tā sāp muskuļi un metas tulznas.
Bet, uhhh, cik laba sajūta!!!"
Piebildīšu - tulznas vairs nemetas. |
|
|