| Kolka cool |
[Jan. 4th, 2012|11:38 am] |
Rietuma:
Totālas bezjēgas un bezperspektīvas triumfs - tādu diagnozi Kolka Cool nosaka Latvijas laukiem (labi, jaunajai paaudzei).
Un es piekrītu.
Tas ir tāds triumfs, ka man vakar pirmo reizi dzīvē sagribējās to visu izbeigt. Sēdēju vilcienā un domāju - kāda suņa pēc šo spēlīti turpināt? Tas ir kā ar ričuraču - visi sen jau sagājuši "mājiņās", tikai tavi kauliņi ir vēl ārpusē, bet tu vēl spēlē un spēlē. Rezultāts jau sen ir skaidrs, bet tu tikai met metamo un ej ejamo.
Man negribējās spēlēt tālāk vakar.
Nē, no vienas puses - ok, man ir paveicies, es tur neesmu. Man ir apkārt daudz cilvēku, kuru arī tur nav. Es esmu fakin snobiska intelektuāle, kas cilvēkus dala šķirās un kastās.
Bet jēga tam visam ta kāda?
Ir pilna pasaule ar stulbiem pāķiem. Nu? Un?
Viņi ir, bija un bus.
Enivējos - paldies ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) dzeinai par ideju, kompāniju un visu pārējo! Es pati nekad neizkasītos aiziet. 100 gadus nebiju ķinītī bijusi. Jeibogu kopš kāda 2001 gada, kad uz "Labajām rokām" biju.
Filma noteikti ir laba, un to ir vērts redzēt. Bet pa virsu vajag vismaz šņabi.
Un runāt, runāt, runāt. Izrunāt prasās to visu. Vai izcibot :)
Pārdomas, asociācijas, atmiņas uzrodas ne pārāk rožainas.
Zin, tā - kad ar viņiem un starp viņiem dzīvo un ar viņiem runā, tad ir ok. Brīžam smieklīgi un jautri vai vismaz neitrāli, bet tikko pakāp solīti nost un ieraugi no malas...
Visus tos Andžus, kas mūžā divas grāmatas redzējuši un ar to lepojas. To - davai mēs tevi taga sitīs. Svētciems smird! Purčiks rullē! Ko daram? Ejam iedzert? Tev uzpīpēt ir?
Atslēgas frāzes.
Atslēgas uz Salacgrīvas vidusskolu un "pilsētas nomali zaļo".
Un mani bērni arī mācīsies tādā skolā, par kādu es savulaik ņirdzu un histēriski raudāju.
Un man ir bail.
Un es nezinu, kā ir labāk.
Ļaut, lai viss notiek, kā notikdams? Sanāks pāķi, nu i lai.
Vai tomēr nē.
Cilvēkam dzīvē ir stipri vieglāk, ja viņš zina savu vietu un lomu.
Ja viņš mētājas tam visam kaut kur pa vidu (kā es), tad rodas visādas pārdomas un problēmas.
Un es te rakstu un rakstu un tik un tā nonāku pie bezjēgas.
Nu i nafig? Varbūt izdzēst?
Nafig dzēst, nafig ta rakstīju... |
|
|