| |
[Jan. 1st, 2012|05:26 pm] |
Pirmā diena uzsākta ar sajūtu, ka visa dzīve ir kaut kā pilnīgi garām un ne uz to pusi, bet maršrutu mainīt ir pārāk sāpīgi.
Varbūt tas vienkārši ir vakardienas šampis, kas bija saldāks par Reiniku.
Nu jau pēc pāris saujām riekstu un pāris tējām "atlaiž".
Es vispār pēdējā laikā pārāk ieeju sevī un aizraujos ar sevis ķidāšanu.
Jāatsāk adīt un stieples tamborēt laikam.
Pārāk daudz domāt ir kaitīgi.
Ziedoni arī jāmet pie malas un jāķeras pie Raiņa, jo saules pietrūkst.
Bet ar Sauli jau tā ir - nāk, kad grib un kad meteoprognozē paredzēts, nevis, kad man vajag. |
|
|