| Es tūliņ pārdozēšu Ziedoni |
[Dec. 30th, 2011|11:37 am] |
Cik labi, ar tevi var neizlikties,
Es tikai ar tevi gribu tikties,
Es gribu, lai tikai tu manī skaties, -
Kad tu manī skaties, es esmu patiess.
Kad tu manī skaties, es esmu patiess,
Mūsu dzīvē vēl simtiem vilcienu aties
Un tūkstošiem jūdžu būs jāiet vēl kājām
Un varbūt bez ūdens, bez sāls un bez mājām.
Bez ceļa, bez ūdens, bez sāls un bez mājām
Man liekas, mēs tūkstošiem jūdžu jau gājām.
Tavs skatiens bij traks, un tavs skatiens bij prātīgs,
Tavs augums kā rudzu maize bij sātīgs.
Tavs augums kā rudzu maize ir sātīgs,
Ta zeme, ko min tavas kājas, man patiks,
Pat sviedriem un asinīm saindēta
Tā zeme, ko min tavas kājas, būs svēta.
Šī zeme, ko min tavas kājas būs svēta.
Balti ķirši un sarkanas rozes zied sētā.
Kā laiku un telpu, un bezgalību
Es tevi gribu. |
|
|
| |
[Dec. 30th, 2011|11:42 am] |
Paldies par tavām acīm lielām!
Nāk jaunais gads ar tumšām ielām,
un tikai jumti pilni sniega,
un dvēsele, pakārta pie diega,
re, debess vidū šūpojas.
Nekas man nepieder, nekas!
Es negribu ne kāpt, ne vīties.
Cik viegli nu ir atsacīties
no zābakiem, kas mani nes,
no putekļiem uz palodzes.
Ne sauciena, ne pieskāriena.
Kāds milzīgs miers un klusa diena.
Ak, tas nav ticēt, tas nav - cerēt.
Cik skaisti ir tā - nepiederēt!
Nekam, nekur. Kā palags linu
es lēni sevi izbalinu.
Un saplūstu ar vakarēnām.
I tevi aizmirstu es lēnām.
Ne melns, ne balts, ne vēss, ne kairs.
Un es jums nepiederu vairs. |
|
|
| |
[Dec. 30th, 2011|01:15 pm] |
Un vispār!
Kas var būt labāks par knīpu, kas ar bērnu dibenpūderi piepūderē visu savu istabu un visu sevi! Un tad kautrīgi paziņo "Pūdelit idbila! "
Izbira. Kā tad.
Pats.
Viņi jau parasti tā dara.
Ak, šie rāmie un apcerīgie vakari mūsmājās.. ;D |
|
|
| Nulabi, man arī kļuva incanti |
[Dec. 30th, 2011|02:30 pm] |
Skorpions
Kaut arī gads var dot labas izaugsmes iespējas, svarīgi, lai tu uzdrošinātos tās īstenot. Ph, tad ta jaunumi! Izaugsmes iespējas ir katru gadu!
Neļauj stūrgalvībai un principiālai nostājai traucēt tavu progresu. Nū nez... Bez stūrgalvainības progress principā nav iespējams.
Apgūstot jaunas lietas, tev būs svarīgi, lai pedagogs tavās acīs rada autoritatīvas personas iespaidu. Tas gan, tas gan!
Jau ziemas mēnešos var mainīties darba apstākļi, tev var uzticēt jaunus pienākumus vai tev nāksies uzņemties šefību par kādu jaunāku kolēģi. Darbā mums te nekad nav garlaicīgi, un viss plūst un mainās.
Visvieglāk padosies tās lietas, kuras izsauc interesi, savukārt pienākumi, kuri tev neliksies gana izaicinoši var radīt grūtības. Yap! Bet tas arī katru gadu notiek.
Vasaras periodā jūtami uzlabosies privātās lietas, tu spēsi panākt gandrīz ideālu saskaņu ar mīļoto. Kuru no viņiem? ;D
Savukārt, tie, kuri bauda brīva cilvēka statusu, prasmīgi pievērsīsi pretējā dzimuma uzmanību, radīs neviltotas simpātijas. Oi, oi oi! Un tad nu nebrīvie nemaz un nevienam nepatiks, ja?
Sākot ar septembra vidu, darba lietās iespējami sarežģījumi. Nu tas arī ir permaments stāvoklis. Ne tikai sptembrī. Un ja nav sarežģīti, tad nav interesanti.
Nebūtu vēlams veikt kardinālas pārmaiņas, nesaskaņas risini mierīgā, diplomātiskā ceļā, neļaujies emocijām. Viegli teikt... Nē, bet nekas tāds kardināls tiešām nav noticies
Ai, kaut kā pārak vispārīgi un neinteresanti. |
|
|
| |
[Dec. 30th, 2011|04:47 pm] |
...Tikai gadu šķirtnei tikt pāri,
Manu mazputniņ, cīrulīt,
Janvārī saule no citas puses -
No mīlestības spīd.
(Ā. Elksne šoreiz) |
|
|