| esmu wankeru magnēts |
[Sep. 22nd, 2011|10:43 am] |
Zin, bija man kādreiz viens draugs/paziņa/ whatever, kas teica "v tjebe stoļko seksa!"
Un tā laikam ir.
Un visādi wankeri to labi jūt.
Tas tā kā ar āžiem - viņi ļoti labi jūt, kura kaza meklējas.
Un tad tie cilvēklopi mani mūždien atrod.
Un es jeibogu nestaigāju (vismaz ne bieži) miņukos un špiļkās.
Vakar es vispār ne pēc kā neizskatījos - čība kaut kāda.
Tak atrada, maita!
Sākumā domāju, ka kabatzaglis - ko lien tik tuvu, kad vilcienā jākāpj. Kaut kāds krimināls mūlis.
Apsēdos vilcienā, bet šis tjipa pretējā rindā tā, lai pret mani, un tikai ņemas stenēt un staipīt... nē, ne ausi.
Lasīju savu žurnālu un tēloju, ka neredzu. Nebija īsti, kur pārsēsties.
Tā viņš tur kādu laiku ņēmās.
Tad nāca konduktore prasīt biļeti. Šis tēlo, ka guļ un ir piedzēries. Tjipa vispār nesaprot, kur brauc. A tā dura neko.
Bet es pie sevis pārcilāju visādus variantus - bļe, ko nu! Jo man ta uz mežu jāiet pēc tam. A ko tad, ja šis nāk līdzi!?
Vot tikai nevajag tikai tagad dirst, ka nē - šitie jau neko! Aga! Maz es tādus redzējusi!
Telegrāfēju vīram, lai brauc pretīm, bet no "parādes puses", lai krūmos nav jāiet.
Un tad nāca kontrole. Arī parunāja, konstatēja, ka biļetes nav. Un tjipa neko.
Izrādās šie izsaukuši policiju, kas Aizkrauklē manu "draugu" paņēma līdzi parunāties.
Jesss!
Tā ka viss beidzās salīdinoši mierīgi, bet riebums paliek.
Šādos periodos man riebjas, ka esmu piedzimusi ar "cauru vēdera galu", kā tautā saka.
Es sev šodien riebjos.
Vot kas tas ira, ka man miera nav!? |
|
|
| |
[Sep. 22nd, 2011|01:12 pm] |
Šodien apgūstu ls -l un chown
Pati par sevi ārkārtīgi lepna.
Bail man drusku no tiem burtiņiem tomēr. Grafiskie interfeisi mani ir samaitājuši. |
|
|