| |
[Aug. 22nd, 2011|12:02 pm] |
Gara, gara čūska
Manā ābelē vienīgo ābolu sargā,
Un neaizver acis
Ne vasarā, ne ziemā bargā.
Manas domas un lūpas
Tik pie ābola rītos un vakaros tiecas.
Un varbūt pat labi,
Ka nekad līdz tam arī neaizsniedzas.
Bet Āzim sestdien atbrauca aizstājējs - sprogains ar aplauztiem ragiem, nedaudz histērisks, bet jauns - gan jau apradīs.
Beigsies zāle - beigsies vecais Āzis.
Un amizieris uzlabo sejas krāsu, ja kas. |
|
|