| |
[Feb. 4th, 2011|11:56 am] |
Mani joprojām pārsteidz mans "normālais" bērns. Tā piertasts pie puikas cietpaurības, ka sīkā mani šokē.
Tak kaut vai vakar - saku puikam - ej istabā gaidīt vakariņas, nemaisies pa virtuvi.
Tak, protams, kā zirņi pret sienu. Stāv un pūš vaigus.
Tad saku skuķim - ņem brālīti pie rokas un ved uz istabu.
Šī bez komentāriem ņem un aizved arī.
Es, protams, priecīga, bet mani šitik saprātīgs bērns mulsina. Vēl ij divu gadu tak nav. |
|
|