| |
[Dec. 30th, 2010|09:34 am] |
Kaut gan greideris vakar nobrauca gar mūsmājām, tik un tā šorīt nobridos slapja.
Fuuu! |
|
|
| |
[Dec. 30th, 2010|11:14 am] |
Nu lūk, ar vīru nesen spriedām par globālo un lokālo raspizģajismu un nonācām pie slēdziena, ka labi vien bija, ka bija vagari, jo bez vagariem latvji būtu sen jau pagalam un no bada nosprāģījuši. Nu vai arī pārvākušies uz kādu siltāku vietu, kur var sēdēt zem koka un gaidīt, kad frukti nogatavosies un paši nokritīs lejā. Nu kā tajā anekdotē - kā jūs kokosriekstus vācat? A nekā - vējš uzpūš, rieksti nokrīt. A ko tad, ja ilgstoši vējā nav? Oi, nu tad ir neražas gads!
Tad nu lūk - arī Janševsku Jēcis raksta, ka Cīrulenes barons domājis tā:
...ka zemnieka cilvēks vieglībā un lētībā pa lielākai daļai pārāk ātri vaļojoties un palaižoties nevīžībā, kūtrībā un citādā nekrietnībā, kā tas esot redzams pie kroņiniekiem, kam taču jāmaksā tīri niecīgi nodokļi par savām mājām un kas tomēr esot pa lielum lielai daļai pazīstami kā saimnieciski nīkuļi un nabadziņi, tādēļ ka palaidušies ne tikai dzeršanā un brammanībā, bet arī laiskumā. Bet visgaišāk tas esot redzams pie ķoniņiem, jo tie, jebšu tiem nekam nav dodamas nekādas nodevas un nav nesamas arī nekādas klaušas, tomēr neesot nekurp tikuši un muižnieku pagastiem nestāvot tuvumā ne turības, ne skolas ziņā.
Vo tā vot - tā tas te ir bijis jau gadsimtiem. |
|
|