| |
[Dec. 29th, 2010|02:09 pm] |
Man klājas labi, un nākamais gads būs vēl labāks.
Apkārt gan vienas vienīgas briesmas notiek. Ir jau vēl daži pazīstami, kam arī tīri neko, bet pārsvarā... njam...
Vieni radi vakar priecīgi (jeibogu priecīgi) paziņo, ka dabūjuši maznodrošināto statusu, otri knapinās ar apkopēju aldziņu, krustmāte dabūja insultu un pie pilna prāta vairs nebūšiot, bet dēls viņu neņem pretīm. Māte teicās vakar šo vest uz māju, ka tik neaizveda uz savējo. Negribas tagad zvanīt.
Kaut kā gribas no visa arvien vairāk norobežoties.
Man savu problēmu pietiek, kāpēc lai es domātu vēl par svešām.
Es arī drīz insultu noraušu, ja man šitā turpinās spiediens lēkāt un galva sāpēt.
Bet kopumā un visā visumā, ne tikai mūsu galaktikā, man iet labi. Man nekā netrūkst.
Ja nu vienīgi supermonents, bērnu veļaspulveris un eikaliptu ē. eļļa beidzās.
Ak, un suņiem un kaķiem tārpuzāles jānopērk. |
|
|
| |
[Dec. 29th, 2010|03:38 pm] |
Pagastmāja mani ik pa laikam piemirst, un man jāzvanās un jāatgādina, ka davai tak tomēr to greideri līdz mūsmājām atsūtiet.
Šorīt jau nobridos, un nu visu dienu birst atkal. Tas nozīmē, ka rīt būs jāiziet uz vilcienu 15 min agrāk, kā parasti.
Bet nu solījās jau atbraukt...
Kad uzzvanu, tad jau atbrauc gan. |
|
|