| Knopka |
[Oct. 11th, 2010|10:08 am] |
Vienmēr, lasot rakstus par noplaucētiem bērniem, šausminājos - nu kā tā var!
Tagad es zinu kā.
Īzī-pīzī!
Ielejam krūzē tēju un paejam divus soļus nost.
Knopka momentā materializējās zem krūzes no otra virtuves gala. Es tikai paguvu ieraudzīt, kā viņa ņem osiņu un kā palēninātā filmā sasveras krūzīte un dažas piles krīt. Es bļauju, lai noliek. Viņa liek atpakaļ, un piles piezemējas uz sejas.
Pagrābu bļaujošo skuķi un mērcēju aukstā spainī, no kā viņa bļauj vēl trakāk.
Galvenais sabijos par acīm, bet nē. Trāpīja zem acs. Izskatījās tikai apsārtis, bet viņa paberzēja ar roku un drusku āda nolobijās. Tagad tāds 1cm pušumiņs ir. Smērējam bepantenu.
Viegli izsprukām.
Knīpai pofig, man sirmi mati. |
|
|