|
[Feb. 7th, 2010|03:49 pm] |
Traukiem el vē sākumbildīte smieklīga :D Tematiska Kaut gan, nezin kā jums, bet pie mums nav snidzis jau dienas četras. Esošajam sniegam pa virsu veidojas sērsna. Kad šlūcu pāri ar slēpēm, tad tāda interesanta skaņa - tā kā vilnis aiziet uz priekšu. Tāda skaņa varētu būt, kad lavīna sāk brukt. Šodien gan nekādas slēpes, nekāds sniegs un vispār. Man joprojām kājās ir pidžambikses, bet pa virsu urlubikses, lai var uz ateju izšmaukt. Jā jā - šeim on mī! Bet es ar vienreiz gribu paslinkot. Tā sīkā draņķe arī man pēdējā laikā neļauj izgulēties. Šonakt izdomāja, ka 5:37 pietiek gulēt, jāiet dancot un māti plēst aiz matiem. Un pirms tam jau divreiz bija paspējusi pamosties paēst. Šausmone. Katru nakti jāceļas trīs vai četras reizes. Neatkarīgi no apēstā paikas daudzuma. |
|
|
|
[Feb. 7th, 2010|04:16 pm] |
Ak jā! Beidzot padevos un nopirku sīkajai "mākslīgo pienu". Padodos! Nav tā, ka dabīgā piena pavisam nav, bet viņai nepietiek. Nu bet dāmai jau tūliņamies būs deviņi mēneši. |
|
|
|
[Feb. 7th, 2010|07:43 pm] |
Nē, manis nav. Es esmu izdomāts. No paša sākuma līdz galam. Un ticiet tam! Būs mierīgāks jums prāts, Uz veselību iedzerot pa alam.
Ne, manis nav. Es esmu izsviedrēts No zemes dvēseles kā rasa. Es lūdzu jūs - Viņš tiešām izdomāts! Tā atbildiet, par mani ja kāds prasa.
Varbūt kādreiz, varbūt kaut kad Mēs tiksimies. Mēs tiksimies. Kaut kur pie piramīdām Un ļausim smagumam no sirds Tad smiltīs izslīdēt kā zīdam. Tad smiltīs izslīdēt kā zīdam.
Nē, manis nav. Ir tikai dīvains stāsts. Par citu zilā debess klusē. Jā, tas nu gan - Jau atkal zvaigznes šķīst Kā asaras uz visām debess pusēm.
Nē, manis nav. Es esmu izrunāts. No mutes mutē taka mana. Jā, tiesa gan, Bij iesākumā vārds. Bet beigās tikai dziļa klusēšana.
Varbūt kādreiz, varbūt kaut kad Mēs tiksimies. Mēs tiksimies. Kaut kur pie piramīdām Un ļausim smagumam no sirds Tad smiltīs izslīdēt kā zīdam. Tad smiltīs izslīdēt kā zīdam. |
|
|