| |
[Jan. 23rd, 2010|12:55 pm] |
Cilvēkiem ir viena līdz neticamam līmenim attīstīta īpašība - sap..st sev smadzenes un sarežģīt sev un citiem dzīvi.
Bet patiesībā viss ir sasodīti vienkārši.
Sīkam skolā neiet labi. Tas nozīmē nevis to, ka viņš ir izlaistenis un pelnījis pa d..., bet napadziņam uzmanības deficīta sindrōms un zālītes vajag.
Liels un pieaudzis cilvēks sēž un pūst. Viņš ir nevis slinks, bet slims napadziņš, depresija, jādzer zālītes.
Gribi zināt, kāda ir labākā recepte, ja neko negribas darīt? Zini, kas jādara, ja nedēļu nevari saņemties un traukus izmazgāt? Piecelies un aizej izmazgā traukus.
Gribi zināt, kas jādara, ja esi slims? Ņem savu gultu un staigā!
Un viss.
Tik vienkārši.
Cilvēka rumpis ir ļoti labi iekārtots. Viņš pats sevi regulē un salabo, tikai viņam nedrīkst ļaut atslābināties. Cilvēks ir radīts darbam un stresam.
Tas tāpat at to salšanu. Tev salst?
Zin, kapēc?
Tāpēc, ka tu savu rumpi māni. Tu viņam saki, ka būs tak silti. Sēdi siltās telpās, pakojies segās vai, nedo dies, sēdi siltā vannā.
Nevajag melot! Saki savam rumpim, ka ir zašibis auksti, un ierubī tak beidzot apkuri!
Organisma "apkure" ieslēdzas tikai tad, kad organisms dabū just aukstumu. Nu jā - sēdēt plikam aukstumā nelīdzēs gan. Bet tiem, kas pašlaik ārā slēpo, man domāt, nenākas sūdzēties, ka salst.
Vārdsakot - mosties, celies, strādā! |
|
|