|
[Dec. 3rd, 2009|12:56 pm] |
Bērns mani pēdējā laikā arvien vairāk pārsteidz. Jau pirms kāda laika ievēroju, ka pirms ēšanas viņš glīti saliek rociņas un saka:"...dāvanas, ..Kristu kungu āmen." Pirmo reizi, šito ieraugot, bezmaz apkritu! Bet nu noturējos un nemēģināju atgriezt bērnu no maldu ceļiem, lai jau tiek. Tagad jau viņš mani mēģina pievērst īstenajai ticībai un skaita, kamēr es pievienojos: "Nu! Saki! Saki! Tavas dāvanas...." Nu labi, apstījos, kas tad īsti jāsaka. Esot tā: "Kungs Dievs, debesu Tēvs, svētī mūs un šīs Tavas dāvanas, ko Tu laipnu prātu mums esi devis caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Āmen."
No vienas puses - awww svīt! No otras puses - ķitvainazīt, ja nu tas bērns ir godīgs musulmanis?! Tā tāda vispārpieņemta prakse pievērst bērnus reliģijai bērnudārzos?!
Bet nu, atturēšos no indīgām piezīmēm. Lai jau - par skādi jau nenāks. |
|
|