| |
[Feb. 23rd, 2009|01:01 pm] |
Un jau kuro reizi apstiprinājās vecā patiesība, ka mātei zvanīt ir kaitīgi, un grūtnieču mātes ir jo īpaši kaitīgas.
Kad mātei apstāstīju, ka, vot pampstu atkal un tāpēc iešu ātrāk atvaļinājuma, reakcija bija emmm...
Nu - to nevarētu saukt par uzmundrinošu un man vajadzīgu.
Kaut kas no sērijas - nu tā jau ir - visi mēs mirsim, un tu pirmā. Ja jau tas ir lemts, tad nu neko. Ja jau pirmo reizi, tad forever neveiksminiece un slimniece.
_______________
Biomāte!
________________
Tev jau tās nieres, tev jau tā sirc!
Aha, tikai nezkāpēc ārsti spītīgi paliek pie sava, ka ar iekšējiem orgāniem un galvu man viss kārtībā!
Spītīgi, maitas!
________________
Tad vēl tie gudrie ieteikumi. Piemēram, nedzert tik daudz (ūdeni un sulu, ai mīn). Jo tas jau visiem zināms, ka dzeršana lieki noslogo nieres un ir visu nelaimju cēlonis.
________________
A ko darīt... ar māti nerunāt nebūtu zolīdi. |
|
|