| Nu labi, pierunājāt |
[Jan. 23rd, 2009|09:38 am] |
7 šausminoši fakti par mani:
1) Es nekad tā pa īstam neesmu varējusi samierināties ar domu, ka esmu meitene, vēlāk - sieviete. Un kur nu vēl sieviete - grūtniece!
2) Savulaik man bija hobijs/haltūra - galvaskausu u.c. skeleta daļu vai pilnu skeletu izgatavošana.
3) Man ir Mag.biol. grāds, esmu laba speciāliste un savas jomas eksperte, bet man nav NEVIENAS zinātniskās publikācijas. Kāds kauns un negods!
4) Jaunībā es aizbēgu no mājām pie topošā vīra un kopš tā laika man ir samērā liels pofigs par radiem u.c. pilsoņiem, kas nav mans vīrs vai mani bērni. Nu OK - varbūt vēl man ir tjipa divi draugi, par kuriem periodiski interesējos.
5) Esmu mēģinājusi dabūt galu vairākas reizes. Pirmo reizi aptuveni četru/piecu gadu vecumā, kad pakāros ābelē aiz lakata. Otro reizi - ap gadiem 16, kad mēģināju noasiņot caur degunu, bet ātros bija neērti saukt dēļ tāda sīkuma. Trešo reizi gadu 18 vecumā, kad vienkārši uz trim dienā izslēdzās niere. Ceturto reizi - pirms četriem gadiem grūtniecības un eklampsijas rezultātā. Tāpēc šai grūtniecībai iestājoties, mēģinu nokārtot visus parādus ar dzīvi - ja nu kas. Nē, bet es nenervozēju šajā sakarā. Esmu pie domas par miršanu jau pieradusi :)
6) Esmu datōratkarīga. Tās šausmīgās kastes ir aizpildījušas tjipa pēdējos 12 gadus no manas dzīves.
7) Esmu uz vecumu palikusi nenormāli slinka. Savulaik esmu strādājusi slimnīcā par "bufetnieci", tad par bioloģijas učeni veselu gadu, tad zoodārzā pie briežiem, plēsējiem, par sētnieci un pie vardēm. Esmu piedalījusies tropu mājas iekārtošanā un plānošanā, esmu audusi, spēlējusi leļļu teātri un slaukusi govis, kopusi vecas tantes un zīdaiņus. Viens gads manā dzīvē pagājā vispār bez brīvdienām - 5 dienas zoo darbs, 1 diena skola, 1 diena biofaks.
Tagad to atceros ar šausmām. Kā es to visu varēju padarīt un vēl paspēt pa vidu piedzerties un iztusēties!? Tagad man nav slinkums tikai datōrus čiņīt un garumgarās atskaites rakstīt. Nu un vasarā braukt mežā un vardēs. |
|
|