| ... |
[Sep. 22nd, 2008|05:59 am] |
|
Nu ko, dārgās nervõzās, kašķīgās un citādi neadekvātās grūtnieces, šķiet, ka es jums tomēr pievienošos. |
|
|
| |
[Sep. 22nd, 2008|10:33 am] |
Oi, un kāds man 20. septembra naktī bija sapnis!!!
Tik krāsains un reāls!
Līgatnes pagastmājas apkārtne. Es eju. Nezinu kur, tjipa uz veikalu vai vienkārši staigāt.
Pēkšņi redzu - pa šoseju man pretī nāk bars tīģeru. Tādi lieli un smuki. Es pārbijusies saprotu, ka aizbēgt no viņiem nepaspēšu. Ko nu!?
Pieņēmu vienīgo šādā gadījumā sakarīgo lēmumu - apsēdos zemē, lai dies pas viņus neizprovocētu ar liekām kustībām.
Sēžu. Pienāk tīģeri, kādi 5 gab, aposta mani. Piegrūžas trīs slapji purni. Viens kaķis mēģina mani paķeksēt ar ķepu. Es uzbļauju, lai liekas mierā.
Acīmredzami es kļūstu viņiem par garlaicīgu un viņi aiznesas tālāk uz tikko pienākušo autobusu, pa ceļam sadīrādami kādu cilvēku, kas mēģināja bēgt.
Un tad es pamostos, ieslēdzu TV un tur raidījums par baltajiem tīģeriem.
Nu kas man ir ar tiem tīģeriem?!
Ko viņi mani sapņos apsēduši.
Vecais Arsis spokojas vai pateicībā par tām renģēm un desu. Nez, viņš tak diez vai vēl dživs. |
|
|