| |
[Jul. 28th, 2008|11:17 am] |
Mani audžubērni palēnām sāk piebesīt. Nāk kā uz darbu. Vīrs smējās, ka sīkie iepriekšējā vakarā uzjautāja: "Cikos rīt jānāk?" Kā pienākums "jānāk".
Sīko muterīte arī sāk uzstādīt prasības - esot prasījusi, lai es iedodu savu bildi, lai viņa zinot, kur bērni staigā.
Es teicu, ka svešiem cilvēkiem savas bildes nedodu, ja viņa grib ar mani iepazīties, lai nāk ciemos.
Ņi figa! Varētu padomāt, ka es lūdzos lai tie bērni pie manis nāk. Tagad man jājūtas pateicīgai, ka viņa atļāvusi savus bērnus aizņemties un jāatskaitās kas es tāda esmu. Ha! |
|
|
| |
[Jul. 28th, 2008|03:23 pm] |
Tā! Tas nu ir noticis!
Vīrs ar kaimiņiem sakāvās.
Iemesls - šķūņa remonts.
Kaimiņi izsita uz mūsu pusi sienas baļķi, vīrs sita atpakaļ, par to arī atrāvās.
Kaimiņveči iegāzās mūsu verandā, gribēja manu dārgo sist, bet netrāpīja. Mans vīrs trāpīja gan. Kaimiņi fiksi notinās.
Protams, tika izsaukta policija utt.
Policiju izsauca vīrs. Kaut kādus papīrus parakstīja kaimiņi.
Es tagad nesaprotu - kas jādara, lai nesanāk ka tikai kaimiņi kaut ko teikuši. Vīram iesniegums jāraksta vai?
Vai nav jāraksta - pietiek ar to, ka viņš pa telefonu ziņojis? |
|
|