| |
[Jul. 21st, 2008|10:58 am] |
Man ir iestājusies atkarība no Liepkalnu maizes. Nevaru tai bodei mierīgi pabraukt garām.
Tagadiņa arī riju ogu maizi ar 1 cm biezu sviesta kārtu. Tā maize tak vēl sestdien bija karsta. oi...
Un iesaku pamēģināt arī Liepkalnu Rūjienas cepumu izlasi. Lietošanas instrukcija vien ir ko vērta! :D |
|
|
| Kā mēs piektdien uz D-pili neaizbraucām. |
[Jul. 21st, 2008|12:24 pm] |
Darba sakarā lieli plāni - Krāslava, Daugavpils, Dviete utt. Piektdien nolēmām braukt uz D-pili. Taču 8:30 no rīta konstatējam, ka auto uzvedas kā čūska - tobiš šņāc. Riepā nagla.
Nu ko - meklējam riepu līmētājus. Ieriķos visi guļ, kaut gan serviss strādājot no 8:30. Braucam uz Cēsīm pie "Riepnieka". Tie gan saka, ka esot daudz darba, bet nu naglu aizlīmēšot.
Aizlīmē ar. Diezgan ātri. Ja jau tik fiksi, vīrs pajautā, vai nevarot arī priekšējo riteni nobalansēt, jo baigi ļurkājas. OK, varot.
Onkuls kā ierauga riepu, tā sāk vainamāt - ja dzīvot gribot, esot šitā riepa jāmet ārā. Restes pārlūzušas, izveidojusies pumpa, un taisās sprāgt.
Bļin! Vīrs aizšļuc turpat kaimiņos nopirkt jaunas divas kurpes.
Kamēr visus riteņus pārskrūvē, tikmēr jau puzzdienlaiks.
Skaidrs - uz D-pili nav vērts. Laižam pa GNP vardes ķert.
Viss bija labi līdz brīdim, kad sāka līt un kad iebraucām Vildogas upes gravā. Tjipa Ratnieku apkārtnē.
Iet ceļš mežā iekšā. Mums uz to pusi vajag, nu i lēnām braucam. Es jau nezinu, kāds tas ceļš - izskatās parasts.
Diemžēl sūdu mērogu aptvērām tikai tad, kad Čerokis sāka sāniski un nenovēršami slīdēt uz leju.
I neko - ne nobremzēt, ne pagriezt. Baisas risas, slapji māli...
Atlika elpot dziļi un šļūkt lejā. Lejā apgriezāmies, pašķendējāmies. Nolēmām, ka jāmauc augšā, kāmēr nav par vēlu - lietus turpina līt un šķīdināt mālus.
Vrmm vrmmm, šļurrr - 2/3 no augšas čeroks ierokas gan. Nu vismaz nešļūc lejā. Arī labi.
Vīrs, lietojot mātesvārdus, izvelk lielo mačeti un iet cirst krūmus.
Es cenšos saplūst ar sēdekli, lai, dies' pasarg, neizsauktu uguni uz sevi.
Dažu minūšu laikā tapa smuks ieskrējiena celiņš, čeroks dubļus šķaidot uzvilka mūs augšā gan.
Jāpiezīmē, ka dubļi bija vienā sānā. Izrādās tāpēc, ka onkuļi riepas uzmontējuši abas ar protektoru slīpumu uz vienu pusi. Tāpēc jau arī laikam, lejā šļūcot, sagriezās sāniski. Sivēni tādi! Eņīvej, tā bija labāk, nekā ja mēs ar vecajām būtu nošļūkuši.
Ieskatam - bildes inboksā:
http://foto.inbox.lv/toadbeauty/piektdien-gravaa
Bildēs izskatās ceļš kā jau ceļš - viltīgs, maita!
Un tur vēl ir divas alas bildes - atradu caurumu gravā. Laikam kādam zapcpagrabs bijis.
Un vispār - gribu vinču! |
|
|