| |
[Jul. 1st, 2008|08:26 am] |
|
Sūdīgi gulēju šonakt. Ir stulbi ielīst migā 22.30, bet iemigt ap vieniem. Pat sex nelīdz. Domāju par saviem audžubērniem. It kā jau nav par ko stresot. Nezinu, ko es plosos. Eku vakar atkal bij klāt pārbaudīt, vai es tiešām neesot mājā. Vecākajam dēlam vajadzēja pie viena pievilkt vellapēdam ķēdi. Vārdsakot, ne dienas bez mūsmājām. Incanti, ka "audžutēvs" to visu ļoti mierīgi uztver. Atkal jau es viena ceļu paniku. |
|
|