| |
[May. 19th, 2008|10:00 am] |
Skaistule no džunguļiem pārradusies...
Ugāles džungļos palika manikīrs un pedikīrs, bet tika iegūti pāris žagari un citas floras paliekas matu dekorēšanai.
Iegūts armijas tipa iedegums - brūnāks mūlis un rokas. Taču kājas = manas dzimtenes baltie bērzi ar visām strīpiņām (ķitvajnazīt, nu kur es atkal šitā saskrāpējos!).
Vo tā.
Visā visumā un uz mūsu planētas - ir forši. Daudz svaiga gaisa un vispār.
Pokaiņi gan atstāja ne pārāk spilgtu iespaidu. Es domāju, ka būs krutāk. Un enerģētika ar pie Sējas ozola ir kudī jaudīgāka.
Kauč gan, zikurāts bija tīri smuks. Un mātes akmens ar man patika.
Ķiķināju par līgavu akmeni - nu gan raženas līgavas taipusē, ka šitādu akmeni vajag! :D
Trakākais, ka atpūsties vakar vakarā tā arī nevarēju. Cerēju, ka Nilītis būs iztrakojies un mierīgāks. Kas to deva! Mājās viss tikai sākās! Ejam tur, ejam šur! Dot šito un dod to! vah... |
|
|
| |
[May. 19th, 2008|10:18 am] |
Pokaiņos ķiķināju par to, cik reizēm mistika izrādās vienkārša.
Pie U veida akmeņu krāvuma mans vīrs, latvietis praktiskais, noteica - nu ja, loģiski - tā taču vienkārši bija ērtāk akmeņus no ratiem izkraut.
:D
Be tā taču tiešām varēja būt. Un šiten tagad ļautiņi meklē nezinkādus baisos skaidrojumus - vo tur milzu un dieva zīmes, enerģētika utt :D
Skuju! Vienkārši pirms pārsimt gadiem Jānis vai Pēteris no sava līduma lauka novāca akmeņus un salika čupiņā. |
|
|