| |
[Mar. 11th, 2008|09:23 am] |
Esmu atpakaļ.
Iespaidu daudz.
Galvenā atziņa - pie mums ir labāk. Aizbraucot uz Odesu liekas, ka laiks par 10 gadiem pagriezts atpakaļ.
Pašlaik mēģinu saprast, kas notiek ar darbiem.
Palēnām gan jau kaut ko sarakstīšu par piedzīvojumiem TUR. |
|
|
| |
[Mar. 11th, 2008|10:50 am] |
Ko mēs tur darījām - nu, pamatā dzērām. Un ēdām arī.
Gulēt man neļāva, jo istabas biedrene sāka rosīties ap sešiem. Vot cīruļi...
Pirmajā dienā tiešām tikai ēdām un dzērām. Izmetām loku pa pilsētu. Apskatījām slavenās kāpnes.
Tad nāca īru krogs.
Un tad mans boss pateica viedus vārdus - ir daudz tādu sīku lietu, ko ikdienā nepamanām, bet tā pa īstam pamanām, kad to nav...
Jo mēs pamanījām gan. Un kā vēl!
Cik labi, ka pie mums ēstuvēs un krogos nesmēķe!
Tur smoļī tā, ka drēbes pēc tā kroga gribējās izmest nafig. Mērcējos pēc tam vanna stundu, lai matus atsmirdinātu.
Daudz tur tādu mazu sīkumu, kas kaitināja. Kašķīgas un naglajas oficiantes, piemēram. Nē, ne visur, bet pārsvarā.
Pie lidostas cilvēku ķērāji taksīšu šoferi. Tādus lohus no Rīgas mēģina apkruķīt.
Sabiedriskais transports... emm... ir.
60-to gatu kastes, kas lāpītas un labotas kā nu kurā.
Oi, un klaiņojošie suņi - tas vispār ir atsevišķs stāsts... |
|
|