| |
[Nov. 9th, 2007|01:21 pm] |
Vakar Stokmaņa kosmētikas nodaļa mani patīkami pārsteidza un iepriecināja.
Klīdu vispirms 1/2 h pa Drogām. Zin kā ir, kad tjipa neko nevajag, bet kauč ko gribas. Tjipa tušu jaunu. Vecā jau drūp.
A tur - sasodīti daudz stendiņu ar 100 tušām. Cita par citu ķepīgāka. Ciest nevaru tās jaunmodīgās gumijas birstītes! Aizkleķē skropstas kā manas mātes jaunībā at to cieto tušu, kura bija jāpiespļauj pirms lietošanas. Oi, un tie Drogu testeri - pesec vienkārši! Pāriet jebkāda vēlēšanās ko tādu iegādāties.
Un tad viens meituks dikti centās informēt mani par tušām - bet es tikai redzu viņas skropstas - biezas un bumbuļaini pieķepušas ar tušu.
Saņēmos un nejautāju - ko jūs, meitenīt, pate lietojiet? :D
Vo tāda es ellīgi nikna izlīgāju no stacijas Drogām un šlūcu uz ostu.
Tad - skatos - eu, vēl 15 min laika, jāiemet ace Stokmanī.
Sacīts, darīts.
Stokmaņa "lētajā" stūrī - kur Loreālis uc, sāku pētīt Maksi Faktoru. Nu smuki - stends arī tīrs un nenopļeckāts.
Pienāk meitene un piesakās palīdzēt (es vispirms skatos uz viņas skropstām - jā der - smuki).
Saku, ka tušu vaiga. Vēlams brūnu un ūdensizturīgu (drogās man teica, ka tādas nemēdz būt).
Ok.
Esot. Laba, nesaķep utt.
Vārdu sakot apraksta tieši to, ko es meklēju. Nu kā viņa zināja!?
Un tad es sagribēju tonālo. Tādu vieglu un caurspīdīgu.
Jā - lūk, Jūsu tonis.
Un lūpu spīdumu?
Jā - šeku reku. Bez metāliskiem spīdumiem, vairāk kā blazāms.
Nu bļin! Viņa manas domas lasa vai!?
Lūk tā - 10 min laikā sagrābu kaudzi priekšmetu, pat neskatoties uz cenu (jeibogu neatceros, cik samaksāju).
Dabūju prezentu - pulksteni.
Un biju kustināta līdz asarām.
Patīkami strādāt ar profesionāli!
Žel, tikai ka nepamanīju, kā meiteni sauc.
Jāraksta atsauksme priekšniecībai :D |
|
|